Laimīgu, veselīgu un priecīgo Jauno 2015!

Pēdējā gada diena nu ir klāt!

Mazliet skumji, kā no laba drauga atvadoties...

Paldies par prieku, jaunām zināšanām, jaukiem un iedvesmojošiem cilvēkiem un notikumiem.

Paldies par atklājumiem un brīnumiem!

Paldies par šūpošanos un piedzīvojumiem!

Tika daudz visa kā ir noticis šajā gadā un tik daudz kas vēl jāpaspēj "piebeigt"!

LABS GADS! Tik daudz PRIEKA un JAUNATKLĀJUMU...

Šķiet tas aizrikšojis vienā elpas vilcienā un reizēm pat 2. elpā....

Gatava?

Esmu atklājusi jaunu veidu kā saņemt ziņu šai dienai!
Atklājums- jo vairāk klausies, jo vairāk brīnumu saklausi!
Kas to būtu domājis, ka arī klusums ir pilns emociju, ziņu, vēstījumu....un mīļa cilvēka klusēšana reizēm ir skaļāka kā pērkona dārdi....

Esmu atklājusi  "5 veiksmes likumus", tie mani grauj, plēš un salīmē neparastā veidā...
Tad tik atliek pabrīnīties par sevi pašu un pieņemt, ka arī tā ir...
Es piekrītu pamatdomai- VĒRTĪGS IR TIKAI TAS, KAS SAGĀDĀ PRIEKU!
Šī atziņa lika pārskatīt visus manus lielos plānus...es tajos neatradu vienu man svarīgu personu...
Vakardiena bija pilna patīkamu pārsteigumu un ziņu. Rūķis atnesa pirmo Ziemassvētku sveicienu.

Redzi, prieks vairojās! Padod tālāk un neprāto!

Vai prieku var nopirkt Alfā? Kur pārdod Ziemassvētku brīnumu? Vai Salavecītis eksistē?
Tie bija mani svētdienas lielie jautājumi...
Šorītam man tika piesūtītas trīs brīnišķīgas atbildes-

Pateicies par visu, kas tev ir!

Pats labākais atnāk pie tevis negaidot....

Brīnumi ar tevi ir ik dienu, ik brīdi, ik soli....Vai tu tiem tici?

Paskaties uz šo mazo vīriņu! Tādi mēs esam!
Mēs raudām par pārmaiņām mūsu dzīvē....bet tikai tā mēs spējam ieraudzīt un sadzirdēt!
/ video ielikšu mazliet vēlāk!/

LAI JAUKA UN BRĪNUMU PILNA DIENA!

Pēc pilnmēness

Traki uzvedies pats, trakas domas moka tavu prātu...bet patiesība ir tepat blakus...

Skaties uz to, skaties un tad vienā dienā beidzot ieraugi!

11 brīnumu dienas

Man negribējās skaļi izrunāt visus tos brīnumus, kas ar mani šajās dienās ir notikuši.
Daudzus no tiem par "labiem"nenosauksi. Saprotu ar savu praktisko prātu- tas patiešām bija vajadzīgs, kaut arī extrēmi un ne vienmēr patīkami....
Manas rozā brilles noslīdēja no mazā , uzrautā degungala un atkal bija iespēja dziļi ievilkt elpu un pabrīnīties...
par cilvēkiem, par situācijām un notikumiem...
Apzinos, ka tās ir mācību stundas man pašai, manai sirdsapziņai un arī maniem uzskatiem par dzīvi...
Cik gan labi, ka Bronhīts mani tam savā ziņā sagatavojis...
Es varu mierīgi skatīties uz notiekošo, apsvērt....
Priecīgie brīnumi arī mani raustīja aiz austiņām, degungala un kutinājas...
Man ir prieks par visiem gaišajiem un mīlestības pilnajiem lielajiem un mazajiem, kas ik dienu ir kopā ar mani Man tika uzdāvināts rozā "dārgakmens"no visas MAZĀS sirsniņas un vissiltākie un mīļākie apskāvieni!
Mans ķermenis atveseļojās un pats paziņo par savām īpašajām vēlmēm. Manas raizes ir izkūpējušas un drīz es būšu pavisam droša un priecīga.
Es esmu IEMĪLĒJUSIES dzīvē un savā īpašajā Varonī..IR TIK BEZGALA JAUKI !!!
Man IR IDEJAS! Man ir IESPĒJAS!
UN nu sekos 2 nedēļas salikt visu pa plauktiņiem!

Vajag vairot prieku!

Tā ir pirmā atziņa šajā rītā no režisora Rijnieka mutes. Aiiii, es piekrītu un man ir jāpasmaida...
Miegs pazudis un esmu gatava darboties! Manas trīs tējas krūzītes pildās ar vasarā ievāktiem saules zaķu sabučotiem augiem un prāts jau tin idejas šodienas kūciņām, tartām...hmm, varbūt groziņiem?

Ieplānot!

Katru vakaru esmu sākusi pateikties par visu priecīgo un gaišo , kas piedzīvots dienas laikā..

Vai labāk guļu? hmmm

Vairāk prieka ieraugu nākošajā dienā! Tas gan!!!

Ievēroju, ka ir vairāk to, kuriem gribēšu uzsmaidīt nākošajā dienā...

Pirmais sniegs! Pirmais sniegs!

Šis ir mans pirmais BRĪNUMS šodien!

Tas mani iepriecināja un tāpēc tapa divas brīnumgardas kūciņas- 

sāļā ar mozarellas kupentiņām un saldā- brūklenes sniegā!

Ir tik priecīgi, ka Ziemassvētku gaidīšanai durvis nu ir līdz galam vaļā!

Pirmā pasaciņa Ziemassvētkus gaidot!

Mūka Afonskas Simeona pasaka

Stiprā sniegpārsliņa

-Pārbaudīsim, kurš stiprāks, kurš var sauso zaru nolauzt!

  Pirmā sniegpārsla ieskrējās un leca no visa spēka uz sauso zaru. Zars pat nesakustējās.Pirmajai sekoja otrā sniegpārsla.Arī- nekas. Trešā.Arī zars nesakustējās.Sniegpārslas leca uz zara visu nakti. Nu jau uz zara izveidojusies vesela kupena. Zars jau bija saliecies zem sniegpārslu svara,taču pat nedomāja lūzt

Mazā sniegpārsliņa vizuļodama lēnām lidinājās gaisā un domāja: «Ja jau tās lielās zaru nevarēja nolauzt, 

kur tad man?»

Lielās māsas nerimās un sauca:
— Pamēģini!Ja nu tev izdodās!
Ilgi domādama,sniegpārsliņa saņēmās.Tā nokrita uz zara, un...zars nolūza,

kaut sniegpārsliņa nebija nedz lielākā, nedz stiprāka par citām.

Kas zina,varbūt tieši tavs labais darbs uzvarēs kāda ļaunumu cita dzīvē, kaut arī tu nebūsi  stiprāks par citiem.

Iekāpu baltajā svītrā!

Maza, mīļa pasaciņa par maniem draugiem ezīti un lācīti vislabāk raksturo manu šā brīža stāvokli;)

Vakarā,dzerot tēju, Lāčuks teica:
— Nezinu kad, bet kaut kad noteikti būs labāk!
—Kā tad! — zaķēns apstiprināja.
Bet Ežuks nodomāja:
«Nu taču nevar būt, ka ir tikai slikti un slikti — kaut kad sākās arī labi!»

Mana BALTĀ svītra ir sākusies! Urrāaaaaaaa!

Nācijas grāmata ir paziņota!

Mana mīļākā bērnības grāmatā ir atzīta par Nācijas grāmatu!

Vai atceries, ko Kaķītis teica skumjajam Ķēniņam, kad tas gribēja sodīt nepateicīgās meitas?

 

 «Dari viņām tikai labu. Kad es kā ubags aizgāju pa­saulē, tad jau bija sāpju diezgan.

 Kāpēc vairot sāpes? Lai vairojas labāk prieks!» 

 

Tad nu mums katram ir iespēja kļūt par labo burvi un vairot prieku.

Daudz laimes dzimšanas dienā!

Latvijai 96!

Kamēr vien mēs mīlēsim savu zemi , tā būs stipra un mūsējā!

Kas ir labs SKOLOTĀJS?

ŠODIENAS AKTUĀLĀKAIS JAUTĀJUMS!
Savas domas izteicu 2 interaktīvās aptaujās un neskaitāmas reizes atbildēju uz kolēģu jautājumu.
Sāku ar  sevi! Jo mana sirdsapziņa ir mana mēraukla. 
Man šķiet, ka ir tikai pareizi, ja demokrātiskā sabiedrībā tiek izvirzīti konkrēti parametri konkrētam nosaukumam. 
Mērķis taču ir motivēt katra paša izaugsmi un skolas popularitāti sabiedrībā!
Atlicis vien tikai apjautāties bērniem un vecākiem par viņu viedokli!

Vienkārši tāpat...ne jau tāpēc,lai ....

 Sems Macbratni
Bija pienācis laiks doties uz dusu un mazais zaķēns cieši satvēra lielā zaķa garās ausis. Viņš gribēja zināt noteikti, lielais zaķis viņu sadzirdēs:


– Zini, cik ļoti es tevi mīlu?
– Protams, ka nē, mazulīt.Kā lai es to zinu?
– Es tevi mīlu – tā! – un zaķēns atpleta savas ķepas plaši-plaši.
Taču lielajam zaķim ķepas garākas.
– Bet es tevi – lūk tā.
«Ak, tik plaši!», – nodomāja mazais.
– Tad es tevi mīlu – lūk tā! – un viņš pastiepās cik vien augstu spēja.
– Un es tevi – lūk tā, – viņam līdz pastiepās lielais zaķis.
«Оhoooo, cik augstu, – nodomāja mazais zaķēns. – Kad es tā varētu!»
Тe zaķēniņš aizdomājās: hop uz priekšējām ķepām, bet ar aizmugurējām stiepjās gar stumbru uz augšu!
– Es tevi mīlu līdz pašiem kāju pirkstiņiem!
– Arī es tevi – līdz pašiem tavu kāju pirkstiņiem, – lielais zaķis viņu satvēra un uzmeta gaisā.
– Nu , tad... tad... Zini,kā es tevi mīlu?... Tā! – un zaķēns sāka lēkāt un virpuļot pļaviņā.
– Bet es tevi – lūk tā, – uzsmaidīja lielais, un palecās tik sparīgi,ka viņa ausis aizskāra zarus!
«Tas tik ir lēciens! – mazais nodomāja. – Ja vien es tā spētu!».
– Es mīlu tevi tik tālu- tālu , kā pa šo taciņu līdz upei!
– Bet es tevi – kā pāri upītei līdz tuuuuuuuurrrrr tiem pakalniem....
«Tiiiik tāluuuu», – samiegojies nodomāja mazais zaķēns. Nekas prātīgs viņam vairs neienāca prātā.
Te , augšā virs krūmiem,viņš ieraudzīja tumšās debesis. Augtsāk par debesīm taču nekā vairs nav!!
– Es mīlu tevi līdz pašam Mēnesim, – nočukstēja zaķēns un aizvēra acis.
– Padomā tik, tik tālu... – Lielais zaķis to ielika lapu gultiņā.

Pats iekārtojās blakus, nobučoja saldam miedziņam... un iečukstēja austiņā:

– Arī es tevi mīlu līdz pašam Mēnestiņam, pašam Mēnestiņam un....un atpakaļ..

Aizdedzu sveces logā...

Šodien ir Lāčplēša diena...
Mani neizbrīna miglas vāli aiz loga. Migla novembrī man vienmēr ir saistījusies ar veļiem...ar tiem mīļajiem, kas atnāk paraudzīties uz savējiem, atnāk ar padomu un svētību dzīvajiem...
Mēs ar bērniem spriedām par Lāčplēša un Melnā Bruņinieka cīņu, kura tā arī paliks mūžīga. Ne tikai Daugavas dzīlēs, bet arī katrā no mums.
Visgrūtākais ir izšķirt- kas ir labs, kas slikts. Kuri ir mūsējie, kuri svešie....
Šajā novembrī man sanācis daudz domāt par savu ģimeni, par paaudžu saitēm un pienākumiem pret savu ģimeni. Par lielajiem un mazajiem Lāčplēša cienīgiem varoņdarbiem un pienākumiem....
Mana sirdsapziņa ir mana stingrākā mēraukla. Mana sirds ir mans visdrošākais ceļa rādītājs.
To zināju un apjautu arī šajās novembra dienās, pārlasot mūsu ģimenes hroniku un skatot veco ģimenes albūmu.
Mans jaunatklājums- Antons Mentiņš. Manas vecmāmiņas brālis, kas kritis Ziemassvētku kaujās.

Katra ģimene Latvijā ir izaudzinājusi savu Varoni .

Un atkal pirmdiena...

Labrīt, visveiksmīgākajā ceturtdienā!

Cik jauki, ka šodiena ir sākusies ar prieku!
Tik daudz iespēju un plānu jaukiem un gaišiem darbiem! Pat manas rožu dūjas nolauztā aste nesarūgtina. Salīmēsim!
Naktīs mājās esot savāds gaiss...kāds dodas padzerties, cits pabarot kaķus...un rezultātā ielien atpakaļ gultā ar maizes ņuku! Tas ir viens no Elvīras jociņiem...
Man bija grūti aizmigt, bet, bāžot roku zem spilvena,atradu sakaltušu doniņu...un tad jau atkal bija jāsmejās gan par sevi, gan par anekdoti....izrādās arī manā mājā ir savāds gaiss....
Priecājos par jaukajām ziņām, par uzticēšanos, par manu Eņģeļu ģimeni, par kūpošajām ābolmaizītēm un kanēļa smaržu...tik daudz prieka var atnest sīkumiņi...
Priecājos arī par atgādinājumiem! Dzīvē ne vienmēr viss ir tā, kā gribētos...bet zinu, ka mani Eņģeļi man ir izvēlējušies vislabāko variantu un atrisinājumu...

Iekrāsoju šo dienu priecīgās krāsās!

ATGĀDINĀJUMS:

Uzspēlēsim Polliannas priecāšanās spēli?!

Nu tad beidzot!

Esmu patiesi priecīga un klusām lallinu!

Beidzot man būs ministre , kura man patīk, kuru es gribu un par kuru varu teikt- viņa patiešām ir speciāliste savā vietā!

Lai viņai veicās ar savas komandas izveidi! 

Gatavojos lielajam notikumam!

Esmu Eņģeļa Gabriela dienestā! Mans uzdevums- padod labo ziņu!
Tāpēc mīļie draugi, radiņi - aicinu jūs arī pievienoties 11 dienu brīnumam!
Jau vairākas dienas vēroju, ka mani Eņģeļi kārto, čukst,rāda un saved, piesūta ziņas...lielais notikums ir sācies...
Tagad tikai uzticies!

Visgrūtākais- precīzi formulēt savu vēlmi. Gribās daudz daudz prieka, laimes un mīlestības!!!
Aizmirsi, kas jādara? Nu paskaties, paskaties!
11 brīnumu dienas
Esi precīzs savās vēlmēs! No pieredzes

Vai atklājumi turpinās?

Es taču esmu rikšojusi kā tāds jestrs kumeļš un neēsmu ieraudzījusi pieturas zīmes uz sava ceļa...
Tagad esmu nolikta mierā , lai tās aplūkotu un izzinātu.
Pirmais pieturas punkts- Apstājies, atpūties un izvēdini galvu! Paldies Bronhītam!
Otrais- Tantes aiziešana. Viņa bija mūsu vecākais ģimenes loceklis un ģeneralisimus. Konstatēju, ka man ir brālēni un māsīcas, ar kuriem neesmu tikusies miljons gadu! Kas tagad vadīs mūsu Klanu?!
Paldies , Dieviņam, ka piespēlēja man vebināru par dzimtas spēku un karmu! Sadabūju visu mūsējo dzimšanas datus un būros slapju muguru! Visus izrēķināju!
 Un te- mana mīļā meitiņa man piesūta ziņu- viņa veido virtuālo dzimtas koku!!!!
Kas tu esi viens? No kurienes nāc un uz kurieni ej?
Man atkal jāmeklē rokā savi radiņi un atkal viņi jāuzrunā !
Jūtos ļoti atbildīga un nopietna! Tagad saprotu, ko mans Bronhīts man gribēja uzticēt!
Padarīšu darbu un sūtīšu Bronhītu atvaļinājumā ar pateicību!

Esmu ievērojusi, ka manas ģimenes aizgājēji sūta ziņas ar putniem. Mans onkulis ar zīlītēm, tante ar meža strazdiem...varbūt tāpēc mums visiem tik ļoti patīk putni?
 Mammucis katru ziemu baro putnus un apgalvo, ka tā viņš barojot mīļo dvēseles....
Kas tad ir zvirbuļi, kurus tišina prom un sauc par švermeļiem?
Es arī baroju...visus...arī vārnas un dzeņus!

Atklājumu pirmdiena!

Ir grūti lasīt ar sāpošu galvu, bet rakstot paļaujos uz savu pirkstiņu atmiņu;)

Šodien atklāju, ka Kādam ir plāns manu pustukšo bateriju uzpildīt ar jaunām zināšanām, kuras var saklausīt...

Vai tu mēdz domāt par to KĀ TU RUNĀ? 

Es mēdzu domāt, kā pateikt precīzāk to , ko jūtu. Kā vienkāršāk paskaidrot nopietnas un sarežģītas lietas...

Jā, nebiju īpaši piedomājusi kā es runāju...

Vakar tiku uzaicināta paklausīties lekciju par psiholingvistiku. 

Jā, tas bija baudījums! Gan manām ausīm, gan arī prātam! 

Izrādās, man ir fantastiska iespēja veidot veselu klasi šīs dzīves uzvarētāju!!! Tas man patīk!

Esmu nolēmusi izmantot šo iespēju! Izrakāju visu internetu un atradu vakardienas lektora lekciju ierakstus!!!

Andrejs Tolokonnikovs "Likteņa psiholingvistika". 

Tas ir tā vērts!

Lai sākas , kas jauns...

Ir tik jauki atmosties savā īstajā laikā un sajust sevi piederīgu laika ritumam...
Man patīk gaisma un man tās vajag daudz! Bet es neskumstu par garajiem vakariem. Ir taču sveces, silta, kūpošas tējas krūze un kaķi murrātāji...
Daba un es tai līdzi pārkārtojos ziemai. Manī jau klusām sāk vibrēt lielas brīnumu gaidīšanas prieks. Pieķeru sevi pie domām par savu mīļo iepriecināšanas iespējām...

Izmanto laiku sev un saviem mīļajiem!

Šodien atkal ir 4. Mēness diena!

Lai vairojās prieks, miers un mīlestība! Lai katrā namā pārticība un saticība!

Ikvienā lietā sākšu ar sevi!

Tā ir tā atziņa, ko saņēmu pēdējās trīs dienās...

Pasaule ir tāda- kādu es to uzzīmēju, tā atsaucās uz to, ko runāju..

Kas tev prātā?

Tāds viltīgs jautājums nakts laikā...
Nevaru gulēt no četriem rītā...sāp kakls un nesaprotu, ko nozīmē ķermeņa raidītie signāli...
Ir tik jauki dzert tēju un klausīties skaistu mūziku...pasaule ir mierā un neviens netrobelējās...izņemot manus kaķus...
Iesmaidu par saviem kolēģiem, kam arī nenāk miegs...
Ap pieciem sociālajos tīklos parādās arī mans skolēns....hmmm, interesanti....
Dzerot tēju esmu salikusi visiem sīkučiem bilžu galerijas no šīs nedēļas aktivitātēm...
Re nu, pulkstenis mani modinās pēc 10 minūtēm, bet tik daudz jau sadarīts!
Viens pelēks rīts ir klusām atritinājies....bet man ir prieciņš! Esmu atradusi kleitas košās, sulīgās krāsās un iesmaidījusi par savu nestandarta augumu- kas citiem mini, man tieši līdz celītim!

Labrīt, pasaule un mani mīļie tajā!

Lai mums izdodās iepriecināt vienam otru un pašiem sevi!

Klupšanas akmens...es to apadīju, appušķoju- nu tas ir ceļa rādītājs...

"Neesi laba tikai pret citiem, esi laba arī pret sevi."
Lieta, ko šonedēļ sev ik pa brīdim pajautāt: vai es tā daru? Un atklāsies brīnumu lietas.
Lai mostās, raisās un uzplaukst prieks! 

 

Tavas vēlēšanās piepildās tikai tad, kad tu to izrunā..

Šī ir īpaša diena. Pilna Dieva svētības un mīlestības.
Sensenos laikos Dievmāte nolaidusi savu pārklāju pār Konstantinopoli un pasargājusi tās iemītniekus.
Mēs ar sīkučiem runājām par Eņģeļiem, Mums arī klasē ir Daniels un Gabriels. Tie ir vārdi, kam ir īpaša nozīme.
Eņģeļi ir mums blakus ik brīdi. Dažus mēs jūtam, satiekam un neatpazīstam.
Tie var mums palīdzēt tikai tad, ja mēs ļaujam tiem ienākt mūsu dzīvē un lūdzam tiem palīdzību.
Es lūdzu Mieru un Mīlestību savai zemei, savai sirdij un saviem bērniem.

Svētdienas rīta atbilde!

Reizēm ir grūti sevi savākt...tu it kā esi ķīlnieks situācijās, kurās nevēlies atrasties...
Tad manī iestājās savāda klusuma mirklis un es sev iekniebju sānos- varbūt tas ir sapnis?
Esmu pieķērusi sevi iedomājoties kādu daudz jaukāku vietu, kur vēlētos atrasties...un tad it kā atslēdzos no realitātes šeit un tagad, jo neko taču nevar izmainīt kā vien savu attieksmi pret šo brīdi un situāciju.

Pajautāju! Atbilde atnāca!
Tādās situācijās rīkojies sekojoši-Noliec sevi savas dzīves centrā!
Ja iedomājamies, ka mūsu dzīve ir kā tornādo - tajā viss skrien tik ātri, ka nespēj ne atslābt, ne saprast - kas īsti notiek. Tad ir jāuzvizualizē šis tornādo un jāieiet tā centrā. Vienmēr tornādo vai viesuļvētras centrā ir pilnīgs miers, tur vienmēr spīd saule un viss stāv uz vietas.
Ja dzīve ir kā tornādo, tad mūsu centrā vienmēr ir pilnīgs miers un šajā centrā ir saikne ar Dievu vai Sauli. Nostājoties centrā liekās domas atkritīs un nāks atbildes uz jautājumiem, kuri satrauc, Būs vieglāk pieņemt dažādas izvēles. Lai dzīvē saharmonizētos ar sevi, ir ieteicams pameditēt un ieiet savā centrā. Mūsu katra centrā arī ir melnais caurums, kurš savieno pilnīgi visu. Ir tikai viena lieta, kas ir pilnīgi katrā atomā, katrā šūnā un visā Visumā - un tas ir tas, kas padara visu par vienu veselu - un tas ir vakuums vai melnais caurums, kurā ir ļoti spēcīgs vakuums. Caur savu centru un vakuumu mēs harmonizējamies un sinhronizējamies ar sevi un Visumu. Un spējam paveikt visu to, ko esam vēlējušies patiesi no sirds!
Nozīme ir tikai tam, ko vēlas mūsu sirds!

Sestdienas ir priecīgās dienas!

Jo tajās satiekās smaidi un mirdzošas acis, CILVĒKI, kuriem ir ar ko dalīties un iepriecināt!
Jau otro sestdienu uzdāvināju sev kā balvu. Būt tur, kur man gribās, ar tiem, kas mani iepriecina un rosina uz jauniem piedzīvojumiem.
Es atklāju Rīgu arvien citādā un priecīgā veidolā.
Pārsteidzu sevi ar pelākās krāsas toņu daudzveidību, siltumu un izpausmes veidiem....tā ir visapkārt un tik daudz!!! Man sagribējās baltu rožu un sarkanu kļavas lapu... saspraust, sašūt, piekabināt...
Vēl es vēroju cilvēkus...man patīk uz tiem skatīties un kā sapņu ķērājam  uztvert to domu vibrācijas...sestdienās tās ir citādas...kā laiski kaķi tās sildās saulītē, staipās un izbauda sestdienas priekus..to nesteidzīgais rimtums un prieka brizgas aizķeras lapās...
Katra vēja pūsma tās iečaukstina, iesmaidina un aizlallina..tik skanīgi, priecīgi un noslēpumaini...

Rāmi, lēnām...

Salasījos man piesūtītos horoskopus un iesmaidīju sev. Reizēm ir labi apstāties un paskatīties atpakaļ.
Vai tas, ko daru patiešām ir tas, ko vēlos?
Vai tas, cik daudz savas sirds ielieku, ir adekvāts tam gandarījumam, ko saņemu?
Rudens ir enerģijas taupīšanas sākums. Tāpēc tagad ir svarīgi kontrolēt savas emocijas, darbības un prāta spēles..
Vakar skatījos kā jāņtārpiņi žigli vico pār celiņu un cenšas paslēpties garajā zālē. Man bija brīnums, ka tie vēl tik vēlu šiverē pa parku.Jāsameklē drošs patvērums līdz nākamajam pavasarim...
Morāle- taupi sevi un neizdedz!

Mainiet vārdus, tas pasauli mainīs!

Esmu tā- kā tu mani uzzīmē!

Izvēlies košās un siltās krāsas un mazliet kapučīno smaržas , ja!

Brīnumi līdzās...

Ik reiz, kad prasu savam brālim padomu, viņš paskatās uz mani pelēkām acīm un skarbi norūc- pašai galva kā wikipēdija! Un tad man gribas uzkašķēties, jo mans lielais brāļuks manu pastiepto atbildības bumbiņu atdevis man atpakaļ...Reizēm gribās, lai cits tavā vietā izdomā, pieņem lēmumu un uzņemās atbildību par tavu dzīvi...
Kur ir tas brīdis, kad mēs pārstājam ticēt paši sev , savām sajūtām?
Un kur ir tas brīdis kad pārstājam ieklausīties citos, sajust viņu pārdzīvojumus?
   Mēs ar sīkučiem šodien daudz domājām un sarunājāmies par mūsu Rūtiņu. Mums pietrūka viņas lielo acu, smaida un viņas klātbūšanas. Izrādījās, ka esam tā viens ar otru saraduši, ka satraucamies, ja kāda no mums nav....Kā viņai tur iet, tajā svešajā skolā?
Gaidot uz pusdienām, dzirdēju, kā Aleksandra satraukti ņurcīja Annušku- Tu tikai neizdomā pazust! Tu saproti, ka nevar tā- pamest savējos.... Rūta bija Aleksandras sola biedrenīte un abas mēdza vakaros ieķiķināt un iedziedāt mēnestiņu... Annuška nu ir palikusi vienīgā no viņu istabiņas...
 Mūsu vakara Baltais aplis bija tik mīļš un mīlestības pilns.Visas mūsu labās domas un vēlējumi tika aizsūtītas Rūtulītim... un tad virs skolas tumšajās debesīs parādījās rozā Eņģelis...
Mēs ticam,ka mūsu labās domas un vēlējumi ir saņemti un atnesti mums atpakaļ.

Priecīgu, interesantu,mīlestības pilnu un bagātu Jauno mācību gadu!

Vai nav forši, ka mums ir divi Jaunie gadi svinami?!

Ir tik satraucoši priecīgi gaidīt savus sīkucīšus.Kādi viņi atbrauks? 

Brūnāki, garāki, piedzīvojumiem pilnām kabatām un lieeeelu satikšanās prieku.

Lai mums visiem daudz prieka no kopā būšanas! 

Lai gaiši, priecīgi un laimīgi!

Atkal ir klāt 7. Mēness diena!Manī ir tik daudz prieka un mīlestības, ka gribas apskaut  un samīļot visu pasauli!
Lai mums visiem mīlestības, veselības un prieka vairāk kā zvaigžņu debesīs un ūdens lāšu okeānā!

Diena, kas ir kā spogulis:) 

Apzināsimies to, ka mēs atspoguļojam to, kas mums ir apkārt un visi apkārtējie - atspoguļo mūs! Un paskatīsimies - ko Augstāki spēki mums šodien vēlas pavēstīt!
 Tas, kas rada šķēršļus mums pašiem - stereotipi, fanātiskas domas, pieņēmumi,bailes, šaubas un viss cits, kas ir laika gaitā pieņemts par patiesību!

Saulainā sestdiena dāvanā

Vakar jutos kā lāčuks, kam pietrūkst mīļa apskāviena...ķermenis prasījās migā un gulēt nost...
Bet šorīt jau esmu ielekusi zābakos un bizoju pa māju briļļu meklējumos. Anniņa skatās tik mīļām acīm, ka dalos ar viņu sviestmaizē un jožu uz mežu.
Kā man gribētos lidot , nu kaut vai uz slotas, kopā ar dzērvēm...
Mežs ir visskaistākā baznīca! Arī pļava un dārzs...
Laikam taču Dieviņš deva lietainas dienas tāpēc, lai varētu izbaudīt šo skaisto dienu!

Lasu sēnes un pļāpāju ar bekām. Cik žēl, ka dažas kundzes paliks mežā...jo par vēlu es atnācu...Sarunāju ar Daci uztaisīt tām pēdējo foto sesiju...lai tak vismaz kāds prieciņš.

Tieši tā es jūtos,pēc dušas zem eglītēm. Laimīga, priecīga un iemīlējusies...
Itālijā , skaistajā Itālijā man pietrūka īpašās Latvijas meža smaržas rudenī, mellenāju, brūklenāju un sēņošanas prieka....
Lai jaukas brīvdienas!
Atkal bāžu vasaru burkās! Domāju par savu mīļo Pūku un katrai burķelei pievienoju mīlestības krikumiņus priekam!

Piektdienas pārdomas

Patiesībā tas sākās vakar vakarā klausoties Gustavo dziesmu par Skaudības krekla uzvilkšanu, kas tik raksturīga mūsu platuma grādos dzīvojošajiem..
Ieteikums necepties, neņemt galvā nepalīdz atrisināt mobingu darba vietā...
Rožukronis palīdz atslēgt satraukto prātu un katru vakaru uzlīmē plāksteri- Dievs visu redz!
Šoreiz esmu ieslēgusi pozitīvās domāšanas tableti un meklēju alternatīvu attieksmes maiņai... tāpēc smaidu, klausos pozitivu mūziku un sēņoju!

Ir tieši tā- kā tu pats savu dienu uzzīmē!

Man vajag vairāk saules, saulespuķu, siltuma un apskāviena!

Vienmēr gatavs jaunajam, interesantajam, aizraujošajam...

Šodien mūsu skolā viesojās Mālpils novada domes pārstāvji un iepazinās ar skolas gatavību Jaunajam mācību gadam. Esam pastrādājuši godam! Skola ir skaista un priecīga. Skolotāji ielikuši daudz izdomas un mīļuma pošot to Zinību dienai.
Mums bija prieks stāstīt par saviem veikumiem un jaunatklājumiem datorzinību apguvē. Apspriedām arī iespējas un idejas ...

Mūsu klases krustmāte Solvita Strausa  un Izglītības speciāliste Anita Sārna  iemēģina smilšu galdu.

Nedēļa pirms

Nedēļa pirms lielā notikuma pagadījusies sērīgi pelēcīga, 

bet ar kazeņu ievārījuma smaržu un pīlādžu rūgtumiņu. 

Tagad tikai jāsaliek zīles kabatās un līmlapiņas atgādinājumam.

Mācos etwinningā!

Apgūstam jaunus rīkus, apkopojam jaunas idejas.

Saulaina pirmdiena

"Kad viņa pārvērtās par taureni, kāpuri runāja nevis par viņas skaistumu, bet gan par viņas jocīgumu. Kāpuri gribēja, lai viņa pārvēršas atpakaļ par to, kas viņa vienmēr bija bijusi. Bet viņai bija spārni."
Ar kāpuriem viss ir kārtībā. Un ar taureņiem arī viss ir kārtībā. Ir tādi brīži, kad kāpuram ir grūti saprast taureni. Un ir tādi brīži, kad taurenis piemirst to, kā uztvēra pasauli un kā rīkojās tad, kad bija kāpurs. Kāda jēga būt par taureni, ja viss, ko taurenis dara, ir šokēšanās un pārdzīvošana par kāpuru izdarībām un attieksmi. Taurenim galu galā ir spārni (pat ja tos neredz citi - tie tik un tā tur ir) un viņš nav piesiets nevienam kāpuram un kāpura viedoklim vai prasībām. Lai tik taurenis pats atceras, ka ir taurenis ar spārniem  Veiksmīgu Tev lidojumu!

Vēl viena piektdiena bez saules!

Njā, pat sēņošanas prieki iet garām....

Bet ir laiks dzīvai komunikācijai ar dzīviem draugiem!

Uzzināju, kas ir Jamahas skola! Interesanti!

Man vēl jāiztulko 170 jaukas spēles saviem sīkucīšiem.Dienas norma- 10, ja aizraujos, tad līdz rīta gaismai. ļoti steidzos, jo uz papēžiem min jauna aizraušanās- Ebru!

Pagaidām veidoju SAVU  sauli no maziem, priecīgiem mrrr un lietus lāsēm...

Pupas aug, lavandas aug....

Un tik līst!

Patiesībā man jau ir apnicis mūžīgais lietus!

Vienīgais labums- esmu satulkojusi matemātikai uzdevumus visam gadam!

Otrīši varēs izdzīvoties un būs lieli gudrinieki matemātikā!

Vakar iepazīstināju ar Facebooku 1937. gadā dzimušu ņipru kundzīti. Uztaisījām viņai profilu. 

Tagad arī viņa varēs ienirt neta vilinošajās dzīlēs!

Man patīk tādas ņipras un zinātkāras omes!

Atdod Sauli un vasaru!

Nu jau lietus ir par daudz! Aukstuma par daudz!

Man tāpat kā tomātam gribas ielīst zemē un tikai gulēt!

Bet es taču neesmu murkšķis , kam jāguļ vasaras miegs!!

Pa brīnumam katrai dienai!

Sācies mans ilgi gaidītais atvaļinājums! URRRRRRAAAAAAAA!

Plāni kā Napoleonam! Vai gan man būtu bail ko palaist garām?

Biju nodomājusi- gulēšu - kamēr izgulēšos!

Lutināšos- kamēr būšu samtaina bite!

Bet DAŽIEM patīk manos plānos ieviest korekcijas....

te nu es iesmaidu un atkal atzīstu:

Cilvēks domā- Dievs dara!

Jau tik daudz reižu esmu pārliecinājusies, ka Dievs mani mīl un tāpēc katrai dienai man uzdāvina pa pārsteigumam. Lai tie neaizmirstos- nolēmu tos iemūžināt!

Ikdiena nokauj taureņus puncī un izdzēš zvaigzņu zibu acīs...

Tāpēc- Pirmdienas brīnums- Gata meistardarbs!

Man bija jāsmaida un uz šo bildi skatoties atceros- Gača arī ar putniem!

Šorīt mani atmodināja lietus pakšķēšana un klusa nopūta- atkalllllll

Autopilotā jozu uz balkonu, jo meitenēm nu ļoti vajadzēja tikt zaļā pļavā....

Mans otrdienas iepriecinājums-

Ak, tu dieniņ! Kas tas par skaistumu! Un visā skaistajā lokā pār mūsu pagalmu!

Pamodos acumirklī un ķeru pēc telefona!

Pirmā doma bija- jāiemācās darboties ar panoramic programmu!

Paldiesiņš!

Mana diena ir sākusies priecīgi!

Šodien vārda diena manam opim- Artūram!

Lai viņam tur uz mākonīša priecīgi! Mēs ēdīsim zemeņu kūku- visu 3 paaudžu Kalniņu meitenes!

Cik labi, ka ir brālis!

Divas stundas kapos kopā ar brāli , kopjot vecvecāku un papiņa kapus man bija svētīgs laiks.

Abi nesarunājuši satikāmies ar darba rīkiem rokās.

Kā bērnībā, kad lielie mums uzticēja mājus darbus. Tikai atšķirība, ka vairs neesmu sīkā.

Mums bija divas stundas sarunām par pašiem, par dzīvi, par mūsu  ģimeni....un par to,

 kā gribās, lai kāds pasaka priekšā- kā to dzīvi sakārtot un dzīvot priecīgi...

Ir tik grūti izkāpt no standarta rāmjiem.

Ir tik grūti nedzīvot savu bērnu un savu mīļo dzīves...

Vajadzētu dzīvot pašai ar savu galvu un sev....

"Vai atceries, kas tu biji, pirms pasaule tev iestāstīja, par ko tev būtu jābūt?"

Pilnmēness-cssss...

Veiksmīgā trešdiena!

Ir tik jauki, ka trešdiena iekrīt Mēness 14. dienā!

Un vēl ūdens zīmē!

Manam brālim šodien dzimšanas diena! 

Ir tik daudz iemeslu priekam!

Ceru, ka somi paliks bez sniega un aukstums arī mums aizies garām....

Ravēju dārzu un priecājos par visu , kas tur aug...arī par kosām, kuras mani kaitina...

Laikam dārza prieki atnāk ar gadiem, jo bērnībā man tie neko neizteica...

Vakar atcerējos savas bērnības garās biešu un sīpolu vagas, siena pļavas un visādus tādus darbus, kas maitāja vasaras brīvlaiku. Tagad mans šķiet, ka tas bija savā ziņā romantiski. Jo ravējām tak mēs kompānijā, skraidījām pa mežiem un pļavām kompānija.

 Kā mūsu vescāki nebaidījās atstāt mūs vienus uz visu garo dienu?

Ak, jā- bija taku veicamo darbu saraksts! Un lielais brālis, kas regulēja satiksmi...

Laimīgā bērnība!!!

Arī tagad ir lielais brālis, kas ir iemācījies nu jau vairs neregulēt mani...

Tā!

Today's Message - 

Many people ask me how they can find their path, or what they need to do. 

The answer is simple: take the first step!