Nevaru gulēt no četriem rītā...sāp kakls un nesaprotu, ko nozīmē ķermeņa raidītie signāli...
Ir tik jauki dzert tēju un klausīties skaistu mūziku...pasaule ir mierā un neviens netrobelējās...izņemot manus kaķus...
Iesmaidu par saviem kolēģiem, kam arī nenāk miegs...
Ap pieciem sociālajos tīklos parādās arī mans skolēns....hmmm, interesanti....
Dzerot tēju esmu salikusi visiem sīkučiem bilžu galerijas no šīs nedēļas aktivitātēm...
Re nu, pulkstenis mani modinās pēc 10 minūtēm, bet tik daudz jau sadarīts!
Viens pelēks rīts ir klusām atritinājies....bet man ir prieciņš! Esmu atradusi kleitas košās, sulīgās krāsās un iesmaidījusi par savu nestandarta augumu- kas citiem mini, man tieši līdz celītim!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru