Tad manī iestājās savāda klusuma mirklis un es sev iekniebju sānos- varbūt tas ir sapnis?
Esmu pieķērusi sevi iedomājoties kādu daudz jaukāku vietu, kur vēlētos atrasties...un tad it kā atslēdzos no realitātes šeit un tagad, jo neko taču nevar izmainīt kā vien savu attieksmi pret šo brīdi un situāciju.
Pajautāju! Atbilde atnāca!
Tādās situācijās rīkojies sekojoši-Noliec sevi savas dzīves centrā!
Ja iedomājamies, ka mūsu dzīve ir kā tornādo - tajā viss skrien tik ātri, ka nespēj ne atslābt, ne saprast - kas īsti notiek. Tad ir jāuzvizualizē šis tornādo un jāieiet tā centrā. Vienmēr tornādo vai viesuļvētras centrā ir pilnīgs miers, tur vienmēr spīd saule un viss stāv uz vietas.
Ja dzīve ir kā tornādo, tad mūsu centrā vienmēr ir pilnīgs miers un šajā centrā ir saikne ar Dievu vai Sauli. Nostājoties centrā liekās domas atkritīs un nāks atbildes uz jautājumiem, kuri satrauc, Būs vieglāk pieņemt dažādas izvēles. Lai dzīvē saharmonizētos ar sevi, ir ieteicams pameditēt un ieiet savā centrā. Mūsu katra centrā arī ir melnais caurums, kurš savieno pilnīgi visu. Ir tikai viena lieta, kas ir pilnīgi katrā atomā, katrā šūnā un visā Visumā - un tas ir tas, kas padara visu par vienu veselu - un tas ir vakuums vai melnais caurums, kurā ir ļoti spēcīgs vakuums. Caur savu centru un vakuumu mēs harmonizējamies un sinhronizējamies ar sevi un Visumu. Un spējam paveikt visu to, ko esam vēlējušies patiesi no sirds!
Nozīme ir tikai tam, ko vēlas mūsu sirds!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru