Lai sākas , kas jauns...

Ir tik jauki atmosties savā īstajā laikā un sajust sevi piederīgu laika ritumam...
Man patīk gaisma un man tās vajag daudz! Bet es neskumstu par garajiem vakariem. Ir taču sveces, silta, kūpošas tējas krūze un kaķi murrātāji...
Daba un es tai līdzi pārkārtojos ziemai. Manī jau klusām sāk vibrēt lielas brīnumu gaidīšanas prieks. Pieķeru sevi pie domām par savu mīļo iepriecināšanas iespējām...

Izmanto laiku sev un saviem mīļajiem!

Šodien atkal ir 4. Mēness diena!

Lai vairojās prieks, miers un mīlestība! Lai katrā namā pārticība un saticība!

Ikvienā lietā sākšu ar sevi!

Tā ir tā atziņa, ko saņēmu pēdējās trīs dienās...

Pasaule ir tāda- kādu es to uzzīmēju, tā atsaucās uz to, ko runāju..

Kas tev prātā?

Tāds viltīgs jautājums nakts laikā...
Nevaru gulēt no četriem rītā...sāp kakls un nesaprotu, ko nozīmē ķermeņa raidītie signāli...
Ir tik jauki dzert tēju un klausīties skaistu mūziku...pasaule ir mierā un neviens netrobelējās...izņemot manus kaķus...
Iesmaidu par saviem kolēģiem, kam arī nenāk miegs...
Ap pieciem sociālajos tīklos parādās arī mans skolēns....hmmm, interesanti....
Dzerot tēju esmu salikusi visiem sīkučiem bilžu galerijas no šīs nedēļas aktivitātēm...
Re nu, pulkstenis mani modinās pēc 10 minūtēm, bet tik daudz jau sadarīts!
Viens pelēks rīts ir klusām atritinājies....bet man ir prieciņš! Esmu atradusi kleitas košās, sulīgās krāsās un iesmaidījusi par savu nestandarta augumu- kas citiem mini, man tieši līdz celītim!

Labrīt, pasaule un mani mīļie tajā!

Lai mums izdodās iepriecināt vienam otru un pašiem sevi!

Klupšanas akmens...es to apadīju, appušķoju- nu tas ir ceļa rādītājs...

"Neesi laba tikai pret citiem, esi laba arī pret sevi."
Lieta, ko šonedēļ sev ik pa brīdim pajautāt: vai es tā daru? Un atklāsies brīnumu lietas.
Lai mostās, raisās un uzplaukst prieks! 

 

Tavas vēlēšanās piepildās tikai tad, kad tu to izrunā..

Šī ir īpaša diena. Pilna Dieva svētības un mīlestības.
Sensenos laikos Dievmāte nolaidusi savu pārklāju pār Konstantinopoli un pasargājusi tās iemītniekus.
Mēs ar sīkučiem runājām par Eņģeļiem, Mums arī klasē ir Daniels un Gabriels. Tie ir vārdi, kam ir īpaša nozīme.
Eņģeļi ir mums blakus ik brīdi. Dažus mēs jūtam, satiekam un neatpazīstam.
Tie var mums palīdzēt tikai tad, ja mēs ļaujam tiem ienākt mūsu dzīvē un lūdzam tiem palīdzību.
Es lūdzu Mieru un Mīlestību savai zemei, savai sirdij un saviem bērniem.

Svētdienas rīta atbilde!

Reizēm ir grūti sevi savākt...tu it kā esi ķīlnieks situācijās, kurās nevēlies atrasties...
Tad manī iestājās savāda klusuma mirklis un es sev iekniebju sānos- varbūt tas ir sapnis?
Esmu pieķērusi sevi iedomājoties kādu daudz jaukāku vietu, kur vēlētos atrasties...un tad it kā atslēdzos no realitātes šeit un tagad, jo neko taču nevar izmainīt kā vien savu attieksmi pret šo brīdi un situāciju.

Pajautāju! Atbilde atnāca!
Tādās situācijās rīkojies sekojoši-Noliec sevi savas dzīves centrā!
Ja iedomājamies, ka mūsu dzīve ir kā tornādo - tajā viss skrien tik ātri, ka nespēj ne atslābt, ne saprast - kas īsti notiek. Tad ir jāuzvizualizē šis tornādo un jāieiet tā centrā. Vienmēr tornādo vai viesuļvētras centrā ir pilnīgs miers, tur vienmēr spīd saule un viss stāv uz vietas.
Ja dzīve ir kā tornādo, tad mūsu centrā vienmēr ir pilnīgs miers un šajā centrā ir saikne ar Dievu vai Sauli. Nostājoties centrā liekās domas atkritīs un nāks atbildes uz jautājumiem, kuri satrauc, Būs vieglāk pieņemt dažādas izvēles. Lai dzīvē saharmonizētos ar sevi, ir ieteicams pameditēt un ieiet savā centrā. Mūsu katra centrā arī ir melnais caurums, kurš savieno pilnīgi visu. Ir tikai viena lieta, kas ir pilnīgi katrā atomā, katrā šūnā un visā Visumā - un tas ir tas, kas padara visu par vienu veselu - un tas ir vakuums vai melnais caurums, kurā ir ļoti spēcīgs vakuums. Caur savu centru un vakuumu mēs harmonizējamies un sinhronizējamies ar sevi un Visumu. Un spējam paveikt visu to, ko esam vēlējušies patiesi no sirds!
Nozīme ir tikai tam, ko vēlas mūsu sirds!

Sestdienas ir priecīgās dienas!

Jo tajās satiekās smaidi un mirdzošas acis, CILVĒKI, kuriem ir ar ko dalīties un iepriecināt!
Jau otro sestdienu uzdāvināju sev kā balvu. Būt tur, kur man gribās, ar tiem, kas mani iepriecina un rosina uz jauniem piedzīvojumiem.
Es atklāju Rīgu arvien citādā un priecīgā veidolā.
Pārsteidzu sevi ar pelākās krāsas toņu daudzveidību, siltumu un izpausmes veidiem....tā ir visapkārt un tik daudz!!! Man sagribējās baltu rožu un sarkanu kļavas lapu... saspraust, sašūt, piekabināt...
Vēl es vēroju cilvēkus...man patīk uz tiem skatīties un kā sapņu ķērājam  uztvert to domu vibrācijas...sestdienās tās ir citādas...kā laiski kaķi tās sildās saulītē, staipās un izbauda sestdienas priekus..to nesteidzīgais rimtums un prieka brizgas aizķeras lapās...
Katra vēja pūsma tās iečaukstina, iesmaidina un aizlallina..tik skanīgi, priecīgi un noslēpumaini...

Rāmi, lēnām...

Salasījos man piesūtītos horoskopus un iesmaidīju sev. Reizēm ir labi apstāties un paskatīties atpakaļ.
Vai tas, ko daru patiešām ir tas, ko vēlos?
Vai tas, cik daudz savas sirds ielieku, ir adekvāts tam gandarījumam, ko saņemu?
Rudens ir enerģijas taupīšanas sākums. Tāpēc tagad ir svarīgi kontrolēt savas emocijas, darbības un prāta spēles..
Vakar skatījos kā jāņtārpiņi žigli vico pār celiņu un cenšas paslēpties garajā zālē. Man bija brīnums, ka tie vēl tik vēlu šiverē pa parku.Jāsameklē drošs patvērums līdz nākamajam pavasarim...
Morāle- taupi sevi un neizdedz!