Jo tajās satiekās smaidi un mirdzošas acis, CILVĒKI, kuriem ir ar ko dalīties un iepriecināt!
Jau otro sestdienu uzdāvināju sev kā balvu. Būt tur, kur man gribās, ar tiem, kas mani iepriecina un rosina uz jauniem piedzīvojumiem.
Es atklāju Rīgu arvien citādā un priecīgā veidolā.
Pārsteidzu sevi ar pelākās krāsas toņu daudzveidību, siltumu un izpausmes veidiem....tā ir visapkārt un tik daudz!!! Man sagribējās baltu rožu un sarkanu kļavas lapu... saspraust, sašūt, piekabināt...
Vēl es vēroju cilvēkus...man patīk uz tiem skatīties un kā sapņu ķērājam uztvert to domu vibrācijas...sestdienās tās ir citādas...kā laiski kaķi tās sildās saulītē, staipās un izbauda sestdienas priekus..to nesteidzīgais rimtums un prieka brizgas aizķeras lapās...
Katra vēja pūsma tās iečaukstina, iesmaidina un aizlallina..tik skanīgi, priecīgi un noslēpumaini...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru