Daudzus no tiem par "labiem"nenosauksi. Saprotu ar savu praktisko prātu- tas patiešām bija vajadzīgs, kaut arī extrēmi un ne vienmēr patīkami....
Manas rozā brilles noslīdēja no mazā , uzrautā degungala un atkal bija iespēja dziļi ievilkt elpu un pabrīnīties...
par cilvēkiem, par situācijām un notikumiem...
Apzinos, ka tās ir mācību stundas man pašai, manai sirdsapziņai un arī maniem uzskatiem par dzīvi...
Cik gan labi, ka Bronhīts mani tam savā ziņā sagatavojis...
Es varu mierīgi skatīties uz notiekošo, apsvērt....
Priecīgie brīnumi arī mani raustīja aiz austiņām, degungala un kutinājas...
Man ir prieks par visiem gaišajiem un mīlestības pilnajiem lielajiem un mazajiem, kas ik dienu ir kopā ar mani Man tika uzdāvināts rozā "dārgakmens"no visas MAZĀS sirsniņas un vissiltākie un mīļākie apskāvieni!
Mans ķermenis atveseļojās un pats paziņo par savām īpašajām vēlmēm. Manas raizes ir izkūpējušas un drīz es būšu pavisam droša un priecīga.
Es esmu IEMĪLĒJUSIES dzīvē un savā īpašajā Varonī..IR TIK BEZGALA JAUKI !!!
Man IR IDEJAS! Man ir IESPĒJAS!
UN nu sekos 2 nedēļas salikt visu pa plauktiņiem!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru