11 brīnumu dienas

Man negribējās skaļi izrunāt visus tos brīnumus, kas ar mani šajās dienās ir notikuši.
Daudzus no tiem par "labiem"nenosauksi. Saprotu ar savu praktisko prātu- tas patiešām bija vajadzīgs, kaut arī extrēmi un ne vienmēr patīkami....
Manas rozā brilles noslīdēja no mazā , uzrautā degungala un atkal bija iespēja dziļi ievilkt elpu un pabrīnīties...
par cilvēkiem, par situācijām un notikumiem...
Apzinos, ka tās ir mācību stundas man pašai, manai sirdsapziņai un arī maniem uzskatiem par dzīvi...
Cik gan labi, ka Bronhīts mani tam savā ziņā sagatavojis...
Es varu mierīgi skatīties uz notiekošo, apsvērt....
Priecīgie brīnumi arī mani raustīja aiz austiņām, degungala un kutinājas...
Man ir prieks par visiem gaišajiem un mīlestības pilnajiem lielajiem un mazajiem, kas ik dienu ir kopā ar mani Man tika uzdāvināts rozā "dārgakmens"no visas MAZĀS sirsniņas un vissiltākie un mīļākie apskāvieni!
Mans ķermenis atveseļojās un pats paziņo par savām īpašajām vēlmēm. Manas raizes ir izkūpējušas un drīz es būšu pavisam droša un priecīga.
Es esmu IEMĪLĒJUSIES dzīvē un savā īpašajā Varonī..IR TIK BEZGALA JAUKI !!!
Man IR IDEJAS! Man ir IESPĒJAS!
UN nu sekos 2 nedēļas salikt visu pa plauktiņiem!

Vajag vairot prieku!

Tā ir pirmā atziņa šajā rītā no režisora Rijnieka mutes. Aiiii, es piekrītu un man ir jāpasmaida...
Miegs pazudis un esmu gatava darboties! Manas trīs tējas krūzītes pildās ar vasarā ievāktiem saules zaķu sabučotiem augiem un prāts jau tin idejas šodienas kūciņām, tartām...hmm, varbūt groziņiem?

Ieplānot!

Katru vakaru esmu sākusi pateikties par visu priecīgo un gaišo , kas piedzīvots dienas laikā..

Vai labāk guļu? hmmm

Vairāk prieka ieraugu nākošajā dienā! Tas gan!!!

Ievēroju, ka ir vairāk to, kuriem gribēšu uzsmaidīt nākošajā dienā...

Pirmais sniegs! Pirmais sniegs!

Šis ir mans pirmais BRĪNUMS šodien!

Tas mani iepriecināja un tāpēc tapa divas brīnumgardas kūciņas- 

sāļā ar mozarellas kupentiņām un saldā- brūklenes sniegā!

Ir tik priecīgi, ka Ziemassvētku gaidīšanai durvis nu ir līdz galam vaļā!

Pirmā pasaciņa Ziemassvētkus gaidot!

Mūka Afonskas Simeona pasaka

Stiprā sniegpārsliņa

-Pārbaudīsim, kurš stiprāks, kurš var sauso zaru nolauzt!

  Pirmā sniegpārsla ieskrējās un leca no visa spēka uz sauso zaru. Zars pat nesakustējās.Pirmajai sekoja otrā sniegpārsla.Arī- nekas. Trešā.Arī zars nesakustējās.Sniegpārslas leca uz zara visu nakti. Nu jau uz zara izveidojusies vesela kupena. Zars jau bija saliecies zem sniegpārslu svara,taču pat nedomāja lūzt

Mazā sniegpārsliņa vizuļodama lēnām lidinājās gaisā un domāja: «Ja jau tās lielās zaru nevarēja nolauzt, 

kur tad man?»

Lielās māsas nerimās un sauca:
— Pamēģini!Ja nu tev izdodās!
Ilgi domādama,sniegpārsliņa saņēmās.Tā nokrita uz zara, un...zars nolūza,

kaut sniegpārsliņa nebija nedz lielākā, nedz stiprāka par citām.

Kas zina,varbūt tieši tavs labais darbs uzvarēs kāda ļaunumu cita dzīvē, kaut arī tu nebūsi  stiprāks par citiem.

Iekāpu baltajā svītrā!

Maza, mīļa pasaciņa par maniem draugiem ezīti un lācīti vislabāk raksturo manu šā brīža stāvokli;)

Vakarā,dzerot tēju, Lāčuks teica:
— Nezinu kad, bet kaut kad noteikti būs labāk!
—Kā tad! — zaķēns apstiprināja.
Bet Ežuks nodomāja:
«Nu taču nevar būt, ka ir tikai slikti un slikti — kaut kad sākās arī labi!»

Mana BALTĀ svītra ir sākusies! Urrāaaaaaaa!

Nācijas grāmata ir paziņota!

Mana mīļākā bērnības grāmatā ir atzīta par Nācijas grāmatu!

Vai atceries, ko Kaķītis teica skumjajam Ķēniņam, kad tas gribēja sodīt nepateicīgās meitas?

 

 «Dari viņām tikai labu. Kad es kā ubags aizgāju pa­saulē, tad jau bija sāpju diezgan.

 Kāpēc vairot sāpes? Lai vairojas labāk prieks!» 

 

Tad nu mums katram ir iespēja kļūt par labo burvi un vairot prieku.

Daudz laimes dzimšanas dienā!

Latvijai 96!

Kamēr vien mēs mīlēsim savu zemi , tā būs stipra un mūsējā!

Kas ir labs SKOLOTĀJS?

ŠODIENAS AKTUĀLĀKAIS JAUTĀJUMS!
Savas domas izteicu 2 interaktīvās aptaujās un neskaitāmas reizes atbildēju uz kolēģu jautājumu.
Sāku ar  sevi! Jo mana sirdsapziņa ir mana mēraukla. 
Man šķiet, ka ir tikai pareizi, ja demokrātiskā sabiedrībā tiek izvirzīti konkrēti parametri konkrētam nosaukumam. 
Mērķis taču ir motivēt katra paša izaugsmi un skolas popularitāti sabiedrībā!
Atlicis vien tikai apjautāties bērniem un vecākiem par viņu viedokli!

Vienkārši tāpat...ne jau tāpēc,lai ....

 Sems Macbratni
Bija pienācis laiks doties uz dusu un mazais zaķēns cieši satvēra lielā zaķa garās ausis. Viņš gribēja zināt noteikti, lielais zaķis viņu sadzirdēs:


– Zini, cik ļoti es tevi mīlu?
– Protams, ka nē, mazulīt.Kā lai es to zinu?
– Es tevi mīlu – tā! – un zaķēns atpleta savas ķepas plaši-plaši.
Taču lielajam zaķim ķepas garākas.
– Bet es tevi – lūk tā.
«Ak, tik plaši!», – nodomāja mazais.
– Tad es tevi mīlu – lūk tā! – un viņš pastiepās cik vien augstu spēja.
– Un es tevi – lūk tā, – viņam līdz pastiepās lielais zaķis.
«Оhoooo, cik augstu, – nodomāja mazais zaķēns. – Kad es tā varētu!»
Тe zaķēniņš aizdomājās: hop uz priekšējām ķepām, bet ar aizmugurējām stiepjās gar stumbru uz augšu!
– Es tevi mīlu līdz pašiem kāju pirkstiņiem!
– Arī es tevi – līdz pašiem tavu kāju pirkstiņiem, – lielais zaķis viņu satvēra un uzmeta gaisā.
– Nu , tad... tad... Zini,kā es tevi mīlu?... Tā! – un zaķēns sāka lēkāt un virpuļot pļaviņā.
– Bet es tevi – lūk tā, – uzsmaidīja lielais, un palecās tik sparīgi,ka viņa ausis aizskāra zarus!
«Tas tik ir lēciens! – mazais nodomāja. – Ja vien es tā spētu!».
– Es mīlu tevi tik tālu- tālu , kā pa šo taciņu līdz upei!
– Bet es tevi – kā pāri upītei līdz tuuuuuuuurrrrr tiem pakalniem....
«Tiiiik tāluuuu», – samiegojies nodomāja mazais zaķēns. Nekas prātīgs viņam vairs neienāca prātā.
Te , augšā virs krūmiem,viņš ieraudzīja tumšās debesis. Augtsāk par debesīm taču nekā vairs nav!!
– Es mīlu tevi līdz pašam Mēnesim, – nočukstēja zaķēns un aizvēra acis.
– Padomā tik, tik tālu... – Lielais zaķis to ielika lapu gultiņā.

Pats iekārtojās blakus, nobučoja saldam miedziņam... un iečukstēja austiņā:

– Arī es tevi mīlu līdz pašam Mēnestiņam, pašam Mēnestiņam un....un atpakaļ..

Aizdedzu sveces logā...

Šodien ir Lāčplēša diena...
Mani neizbrīna miglas vāli aiz loga. Migla novembrī man vienmēr ir saistījusies ar veļiem...ar tiem mīļajiem, kas atnāk paraudzīties uz savējiem, atnāk ar padomu un svētību dzīvajiem...
Mēs ar bērniem spriedām par Lāčplēša un Melnā Bruņinieka cīņu, kura tā arī paliks mūžīga. Ne tikai Daugavas dzīlēs, bet arī katrā no mums.
Visgrūtākais ir izšķirt- kas ir labs, kas slikts. Kuri ir mūsējie, kuri svešie....
Šajā novembrī man sanācis daudz domāt par savu ģimeni, par paaudžu saitēm un pienākumiem pret savu ģimeni. Par lielajiem un mazajiem Lāčplēša cienīgiem varoņdarbiem un pienākumiem....
Mana sirdsapziņa ir mana stingrākā mēraukla. Mana sirds ir mans visdrošākais ceļa rādītājs.
To zināju un apjautu arī šajās novembra dienās, pārlasot mūsu ģimenes hroniku un skatot veco ģimenes albūmu.
Mans jaunatklājums- Antons Mentiņš. Manas vecmāmiņas brālis, kas kritis Ziemassvētku kaujās.

Katra ģimene Latvijā ir izaudzinājusi savu Varoni .

Un atkal pirmdiena...

Labrīt, visveiksmīgākajā ceturtdienā!

Cik jauki, ka šodiena ir sākusies ar prieku!
Tik daudz iespēju un plānu jaukiem un gaišiem darbiem! Pat manas rožu dūjas nolauztā aste nesarūgtina. Salīmēsim!
Naktīs mājās esot savāds gaiss...kāds dodas padzerties, cits pabarot kaķus...un rezultātā ielien atpakaļ gultā ar maizes ņuku! Tas ir viens no Elvīras jociņiem...
Man bija grūti aizmigt, bet, bāžot roku zem spilvena,atradu sakaltušu doniņu...un tad jau atkal bija jāsmejās gan par sevi, gan par anekdoti....izrādās arī manā mājā ir savāds gaiss....
Priecājos par jaukajām ziņām, par uzticēšanos, par manu Eņģeļu ģimeni, par kūpošajām ābolmaizītēm un kanēļa smaržu...tik daudz prieka var atnest sīkumiņi...
Priecājos arī par atgādinājumiem! Dzīvē ne vienmēr viss ir tā, kā gribētos...bet zinu, ka mani Eņģeļi man ir izvēlējušies vislabāko variantu un atrisinājumu...

Iekrāsoju šo dienu priecīgās krāsās!

ATGĀDINĀJUMS:

Uzspēlēsim Polliannas priecāšanās spēli?!

Nu tad beidzot!

Esmu patiesi priecīga un klusām lallinu!

Beidzot man būs ministre , kura man patīk, kuru es gribu un par kuru varu teikt- viņa patiešām ir speciāliste savā vietā!

Lai viņai veicās ar savas komandas izveidi! 

Gatavojos lielajam notikumam!

Esmu Eņģeļa Gabriela dienestā! Mans uzdevums- padod labo ziņu!
Tāpēc mīļie draugi, radiņi - aicinu jūs arī pievienoties 11 dienu brīnumam!
Jau vairākas dienas vēroju, ka mani Eņģeļi kārto, čukst,rāda un saved, piesūta ziņas...lielais notikums ir sācies...
Tagad tikai uzticies!

Visgrūtākais- precīzi formulēt savu vēlmi. Gribās daudz daudz prieka, laimes un mīlestības!!!
Aizmirsi, kas jādara? Nu paskaties, paskaties!
11 brīnumu dienas
Esi precīzs savās vēlmēs! No pieredzes

Vai atklājumi turpinās?

Es taču esmu rikšojusi kā tāds jestrs kumeļš un neēsmu ieraudzījusi pieturas zīmes uz sava ceļa...
Tagad esmu nolikta mierā , lai tās aplūkotu un izzinātu.
Pirmais pieturas punkts- Apstājies, atpūties un izvēdini galvu! Paldies Bronhītam!
Otrais- Tantes aiziešana. Viņa bija mūsu vecākais ģimenes loceklis un ģeneralisimus. Konstatēju, ka man ir brālēni un māsīcas, ar kuriem neesmu tikusies miljons gadu! Kas tagad vadīs mūsu Klanu?!
Paldies , Dieviņam, ka piespēlēja man vebināru par dzimtas spēku un karmu! Sadabūju visu mūsējo dzimšanas datus un būros slapju muguru! Visus izrēķināju!
 Un te- mana mīļā meitiņa man piesūta ziņu- viņa veido virtuālo dzimtas koku!!!!
Kas tu esi viens? No kurienes nāc un uz kurieni ej?
Man atkal jāmeklē rokā savi radiņi un atkal viņi jāuzrunā !
Jūtos ļoti atbildīga un nopietna! Tagad saprotu, ko mans Bronhīts man gribēja uzticēt!
Padarīšu darbu un sūtīšu Bronhītu atvaļinājumā ar pateicību!

Esmu ievērojusi, ka manas ģimenes aizgājēji sūta ziņas ar putniem. Mans onkulis ar zīlītēm, tante ar meža strazdiem...varbūt tāpēc mums visiem tik ļoti patīk putni?
 Mammucis katru ziemu baro putnus un apgalvo, ka tā viņš barojot mīļo dvēseles....
Kas tad ir zvirbuļi, kurus tišina prom un sauc par švermeļiem?
Es arī baroju...visus...arī vārnas un dzeņus!

Atklājumu pirmdiena!

Ir grūti lasīt ar sāpošu galvu, bet rakstot paļaujos uz savu pirkstiņu atmiņu;)

Šodien atklāju, ka Kādam ir plāns manu pustukšo bateriju uzpildīt ar jaunām zināšanām, kuras var saklausīt...

Vai tu mēdz domāt par to KĀ TU RUNĀ? 

Es mēdzu domāt, kā pateikt precīzāk to , ko jūtu. Kā vienkāršāk paskaidrot nopietnas un sarežģītas lietas...

Jā, nebiju īpaši piedomājusi kā es runāju...

Vakar tiku uzaicināta paklausīties lekciju par psiholingvistiku. 

Jā, tas bija baudījums! Gan manām ausīm, gan arī prātam! 

Izrādās, man ir fantastiska iespēja veidot veselu klasi šīs dzīves uzvarētāju!!! Tas man patīk!

Esmu nolēmusi izmantot šo iespēju! Izrakāju visu internetu un atradu vakardienas lektora lekciju ierakstus!!!

Andrejs Tolokonnikovs "Likteņa psiholingvistika". 

Tas ir tā vērts!