Nostaigājos, saelpojos un jūtos fantastiski! Manā dārzā jau izlīduši piena sniegpulksteņi.... brāļa dēls pārraudzīja kurmju rakumus- vēl zemīte sasalusi, bet jau sapņo par zaļo asnu diedzēšanu...
Es arī! Atstiepu mājās kūdras maišeli un cītīgi študierēju Tomātu avīzi. Redz kā tas laiks sajauc galvu visiem... Ar prātu tak saproti- vēl agrs.... bet domas jau pie sēšanas darbiem....
Izgāju uz kompromisu! Atstiepu klēpi zaru plaucēšanai. Man patīk upeņu rūgtenā smarža un bērzu košais plaukums.... nu tik būs. Arī manām meitenēm prieks, pa kādam pumpuram tiek nokosts un zari apostīti.
Nu ko? Kur mani zaļie īkšķīši?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru