Vēl mēs atklājām parkā Pļāpu koku. Tas stāv un klausās cilvēku pļāpās takas malā. Tad pačukst tās dzilnai un tā savukārt- piesmej pilnu parku! Skolas bērni iet no rīta uz skolu un nesaprot- kurš tur parkā tā smejās un smejās?
Vēl mēs ar sīkučiem spriedām par kokiem un cilvēkiem. Tie taču arī dzīvi! Brunim asaru pilnas acis- kā tad lai tagad sagādā malku? Nevar taču dzīvu koku cirst nost! Ko mēs varam sadarīt? Būs jāiet lasīt čiekuri un zari....
Tik ļoti gribās sauli, puķes un pavasari!!!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru