Radošās mokas mēdz mani vajāt itin bieži...līdz esmu apjautusi, ko konkrēti vēlos....kā tas izskatīsies...kādam tam jābūt... Tad tās iekožās manās rokās un uzplijās, lai taču sāku kaut ko DARĪT, DARĪT, darīt..... Visums pēkšņi piespēlē vajadzīgos cilvēkus ar padomu, bildes, citu pieredzi, pat materiālus, no kā varu realizēt savu ideju....
Mani nu galīgi un nemaz neinteresē pareizrakstības, ģeometrijas, mākslas un vēl sazin kādas tur likumības, kas ierobežo manu ideju un radīšanas prieku.
Jā, dzīves gudrības ir tās, kas pačukst priekšā- pamēģini tā!
Bet sarkanā rāmīti ierakstīts likums, ir kā atruna tiem, kas tikai runā, runā, bet tā arī nedara. Kāpēc? Tāpēc, ka baidās izrādīties nezinoši, nevaroši, sliktāki citu acīs...
ES PIEKRĪTU atziņai, ka manas zināšanas man arvien atgādina, ka zinu par maz...tāpēc man gribās vēl, un vēl, un vēl iemācīties kaut ko jaunu...
Kas var būt saldāks par jaunatklāšanas un darbošanās prieku?
Jauna ideja un jauna darbošanās, lai to realizētu!
Šodien es priecājos par lietainu dienu. Zinu, ka tāda diena man ir vajadzīga, lai dzīvotos pa māju un izmēģinātu savas idejas!
Mans mīļais, saulainais draugs!
Spļauj laukā tās suņu sēnes ,ar kurām tevi sabaroja,
atver logu un darbojies!
Skauju tevi cieši!
Varu arī iespiegt ausī, lai mosties pavasarim!
P.S Vakar iedraudzējos ar prezi!
Nu vai nav viens atsaucīgs un draudzīgs prezentāciju rīks?
Saprata, uz kura akmentiņa paklupu un atsūtīja video- nu, pamēģini šitā!
Aizrakstījo lielo PALDIES!
Lai prieks vairo prieku!
Šodien jau esmu izdomājusi jaunu prezentāciju par VIDZEMI, un prezi ir tai ideāli piemērots!
TU JAU IEMĒĢINĀJI?