Bet tā jau mēdz gadīties katram...
Fēliks svētdien izjauca manus plānus un nogulējos kā lācis vairāk kā vajag...pieaurēja pilnas ausis...
Mana jaukā Bergena! Ak, cik baisulīgi bija vērot jūras ienākšanu pilsētā...
Fēlikss man lika apjaust, ka svarīgākais vārds visās šajās nebūšanās ir - PATEICĪBA!
Es priecājos, ka man ir ģimene,draugi, darbs un visi sveiki un veseli .
Priecājos, ka spīd saule un amarillis drīz izplauks visā savā krāšņumā!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru