Zeme ir tik silta, pilna spēka un jaunu cerību...
tā gribas pieliekties tai tuvāk, vēl tuvāk...
Dievam neviens darbs nav nedz par mazu, nedz par grūtu...
tikai visam savs laiks...
No vienas paciņas nākušas kabacēnu sēkliņas arī-
viena jau izaugusi un gozējās ar otru lapiņu,
bet cita vēl guļ zemītē un sapņo savus lielos kabača sapņus....
Kas tev labāk patīk- būt par Pēdējo cerību vai Iekšējo rezervi?